Š.g. 9.augustā notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes (turpmāk – Padome) otrā sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone, labklājības ministre Evika Siliņa un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un attiecīgo ministriju pārstāvji diskutēja par priekšlikumiem konkrētu tiesību aktu grozījumiem administratīvo šķēršļu mazināšanai darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, kā arī Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādē paveikto.
Sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras.
Labklājības ministre Evika Siliņa sanāksmē norādīja: “Viens no mūsu uzdevumiem šeit ir izveidot saprotamu sistēmu, kā darbiniekam satikt savu nākamo darba devēju un rast resursus, lai darba devējiem ir iespējas ieguldīt savu darbinieku profesionālajā attīstībā atbilstoši pieprasījumam. Esam vienojušies arī, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir tā vieta, kur uzņēmējiem sniegs atbalstu kandidātu atlasē uzņēmumiem.”
Padomes darba ietvaros, iesaistītās ministrijas pārrunāja un vienojās par risinājumiem atsevišķu administratīvo procedūru atvieglošanai. Šie atvieglojumi paredz terminētu piedāvājumu nepieciešamās minimālās darba samaksas apmēram noteiktos sektoros (apstrādes rūpniecībā un būvniecībā), atteikšanos no prasības iesniegt ārzemnieka izglītību/profesionālo pieredzi apliecinošus dokumentus gadījumos, ja profesija nav Latvijā reglamentēta un paredzēt tiesības uzraugošajai institūcijai pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz 1 gadam fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja konstatēti pārkāpumi ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos normatīvos aktos. Diskusijas par citiem potenciālajiem risinājumiem un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos turpināsies nākamajā Padomes sēdē.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka nepieciešami risinājumi tieši vietējā darbaspēka piesaistīšanai darba tirgum.
“Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un konkurētspējas celšanai ir būtiski nodrošināt darbaspēku augošām un produktīvām nozarēm. No drošības, un arī no tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības viedokļa svarīgi ir primāri izmantot tieši vietējo darbaspēku, kā arī iesaistīt darba tirgū bezdarbniekus un šobrīd darba tirgū neaktīvos iedzīvotājus darbspējas vecumā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre: “Ja vēlamies cilvēkus, kurus aizrauj STEM, ir jāsāk jau bērnībā. Katrā skolā visos izglītības posmos ir jābūt spējīgiem un motivētiem pedagogiem, kuri spēj kvalitatīvi pasniegt padziļinātos priekšmetus. Bērniem un jauniešiem visā Latvijā jābūt pieejamiem resursiem, laboratorijām, zinātnes centriem. Tāpēc strādājam ar konkrētiem jautājumiem, kas palīdzēs sasniegt mūsu mērķi – nodrošināt kvalitatīvu, iekļaujošu un pieejamu izglītību bērniem visā Latvijā. Viens no priekšnoteikumiem ir labi sagatavoti un atalgoti pedagogi un, lai pie tā nonāktu, esam sagatavojuši risinājumus, kas trīs gadu laikā palīdzēs nodrošināt labiem pedagogiem vidēji 2500 eiro atalgojumu.”
Sēdes laikā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādes ekspertu darba grupu pārstāvji iepazīstināja ar līdz šim paveikto un turpmāko darbu gaitu. Kā ziņots iepriekš, lai definētu stratēģijas apakšmērķus un izstrādātu rīcības plānu stratēģisko mērķu sasniegšanai, Padome vienojās veidot septiņas tematiskās ekspertu grupas atbilstoši definētajām prioritātēm: Formālās izglītības jautājumiem; Darba tirgus paplašināšanai; Augsti kvalificētu darbinieku piesaistei; Pieaugušo izglītības mācību piedāvājuma, kvalitātes un prasmju pilnveidei; Atbalstam uzņēmēju uzņēmīgumam; Datos balstītu lēmumu sagatavošanai; Pārvaldības jautājumiem.
Ekspertu darba grupu kodolu veido attiecīgo ministriju pārstāvji, piesaistot arī papildu ekspertus no citām ministrijām, to padotības iestādēm un augstskolu padomēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Plānots, ka Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, t.sk. konkrēts rīcības plāns tās mērķu sasniegšanai, tiks izstrādāts un virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā š.g. rudenī.
Kā zināms, Deklarācijā par šīs valdības darbību ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju. Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.
Cilvēkkapitāla attīstības padome izveidota š.g. jūnija sākumā uz līdzšinējās Nodarbinātības padomes bāzes, precizējot tās funkcijas un veidojot ciešāku sasaisti ar šīs valdības deklarācijā dotajiem uzdevumiem darbaspēka jautājumu pārvaldības un cilvēkkapitāla attīstības jomā. Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.